Intuīcija, saskaņā ar Cilvēka attīstības institūta direktora Gerda Gigerencera viedokli, ir cilvēciskā prāta attīstības pazīme. Savukārt Makss Planks norādīja, ka intuīcija ir ne tikai spēja “zināt” pareizo atbildi.
Intuīcija ir instinktīva izpratne par to, kāda informācija nav būtiska un kuru var ignorēt.
Izskaidrosim vienkāršāk: ja jūs vienkārši sēžat uz krēsla un paļaujas uz savu intuīciju, jūs īpaši nerādīt savu intelektu.
Bet, ja jūs dziļi interesē kāda tēma un jūs studējat daudzus aspektus, tad jūs pielietojat savu intelektu, kad intuīcija jums saka, kam jums vajadzētu (vai nevajadzētu) pievērst uzmanību.
Savā ziņā intuīciju var saukt par kolektīvā prāta skaidru izpratni. Lūk, ko pats Gigerencers par to saka:
“Ilgu laiku filozofijā, psiholoģijā un ekonomikā racionalitāte tika pielīdzināta apdomātai, apzinātai domāšanai, un tajā pašā laikā intuitīvi lēmumi tika izsmieti vai pat uzlūkoti kā aizdomīgi.
Šeit jums ir jāpārdomā. Abi veidi ir intelektuāli procesi, un mums ir vajadzīgi abi. No vienas puses, apzināta vai piesardzīga domāšana, no otras puses – intuitīva.
LASI VĒL:
Lūk, pats skarbākais, kas ir tavā raksturā, ja tic zodiaka zīmēm. Katram savs!
Pareizi uzdot ir jautājumu – kad es varu paļauties uz savu intuīciju un kad man vajadzētu veltīt laiku domāšanai. Nepareizs jautājums – galva ir labāka nekā vēders (intuīcija)?
Intuīcija tiek ātri realizēta, bet to nevar attaisnot, tā nav izteikta cilvēka valodā. Tāpēc to uzskata par nepieņemamu.
Manu pētījuma rezultātā konstatēju, ka vidēji katru otro svarīgo lēmumu cilvēki pieņem ar intuīcijas palīdzību. Tas nenozīmē, ka intuitīvi lēmumi ir pielīdzināmi nejaušiem vai patvaļīgiem.
Bet jums var būt informācijas kalns, ko darīt tajā gadījumā? Lielākā daļa informācijas ir apšaubāma, un jūs sev jautājat, vai man tā ir nepieciešama, vai jūs varat uzticēties viņai. Aprēķināšanas metodes to nenosaka.”
Cik bieži tu paļaujies uz savu intuīciju?
avots: truththeory.com